D-FAKTI
02.11.2009
Naiconālās kultūras biedrības sākušas sezonu:
Šim notikumam bija veltīts pasākums, kurš noritēja Latviešu kultūras centrā. Tajā piedalījās astoņas Daugavpils nacionālās kultūras biedrības: latviešu (vadītāja – Sarmīte Ķikuste), vācu biedrība „Erfolg” (Olga Jesse), krievu (Geroīda Bogdanova), poļu biedrība „Promeņ” (Rišards Staņkevičs), tatāru (Alims Aširovs), lietuviešu biedrība „Rasa” (Rimantas Klepšis), čigānu biedrība „Nove Dom” (Vjačeslavs Nefedovs) un ebreju biedrība (Bļuma Reina)...
http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/8374/
Dip4Life
23.09.2009
Daugavpils vācu biedrības ERFOLG ansamblis „Lorelei" piedalījās Vācu biedrību XV starptautiskajos mūzikas svētkos Šilutē (Lietuvā):
Mūzika vieno... vieno cilvēkus ar atšķirīgām interesēm un dažādiem dzīves uzskatiem, vieno dažādu paaudžu pārstāvjus, vieno pat dažādu tautību pārstāvjus. Un šoreiz mūzika apvienoja arī daudzas vācu biedrības no Latvijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas. Nelielā, bet krāšņā pilsētiņā Šilutē, kas atrodas Lietuvas rietumos, šī gada 19. septembrī notika Vācu biedrību XV mūzikas svētki...
D-kultūra
DAUGAVPILS PILSĒTAS DOMES KULTŪRAS PĀRVALDE
Vasaras skola bērniem “Uzsmaidi”:
Daugavpils vācu biedrībā ERFOLG jau ir kļuvis par tradīciju rīkot vasaras skolas bērniem un jauniešiem. Šogad rīkotās bērnu vasaras skolas mēŗķis bija paplašināt bērnu redzesloku un iepazīstināt viņus ar dažādu valstu valodām, kultūrām un tradīcijām. Par vasaras skolas logo tika izvēlēta smaidoša sejiņa, kas tika attēlota arī uz papīra žetoniem, kurus bērni saņēma par pareizām atbildēm un piedalīšanos aktivitātēs. Nodarbības ilga vienu nedēļu, no 13.07.- 18.07.2009, un to apmeklēja 18 bērni vecumā no 8 - 13 gadiem. Nedēļas laikā bērni iepazina tuvāk Vācijas, Latvijas, Lielbritanijas, Krievijas un Francijas kultūru un tradīcijas. Pēcpusdienas aktivitātēs bērni varēja attīstīt savas fiziskās un intelektuālās spējas. Viņi spēlēja futbolu, mācījās latviešu tautas dejas, iejutās popzvaigžņu lomā, spēlēja teātri, zīmēja un minēja mīklas. Vasaras skolu noslēdza ekskursija „Pa vācu pēdām Daugavpils apkārtnē", centīgāko un aktīvāko skolēnu apbalvošana un pikniks brīvā dabā.
Projekts tika realizēts pateicoties fonda „Children for a better World", Daugavpils pilsētas Sporta pārvaldes, uzņēmēja A.J.Förtsch un uzņēmēja K. Pastejeva atbalstam.
D-kultūra
DAUGAVPILS PILSĒTAS DOMES KULTŪRAS PĀRVALDE
Vācu - latviešu jauniešu tikšanās Liepenē:
Ventspils vācu kultūras biedrība organizēja 28.-30.07.2009.vācu latviešu jauniešu tikšanos Ventspils rajona Liepenē - gleznainā vietā Baltijas jūras krastā.Tikšanās laikā varēja uzzināt daudz jauna un interesanta par latviešu un vācu kultūrām, kā arī pilnveidot savas valodu zināšanas.
Pateicoties „ERFOLG” Daugavpils vāciešu biedrībai arī 7 Daugavpils jauniešiem bija iespēja piedalīties šajā tikšanās. Ilgajā 6 stundu ceļā mēs devāmies no paša rīta un ap pusdienlaiku jau ieradāmies Liepenē.Ap šo pašu laiku ieradās arī dalībnieki no Liepājas, Ventspils un Rīgas. Mēs atpūtāmies, uzkodām un visi kopā devāmies pie jūras. Drīzumā ieradās arī jaunieši no Vācijas. Atlikušajā dienas daļā mēs dalījāmies pieredzē, spēlējām un dziedājām. Vācu jaunieši izrādījās ļoti komunikabli un pretimnākoši, tāpēc mēs bez grūtībām atradām kopīgo valodu. Mēs runājām gan vācu, gan angļu valodā. Pirmo tikšanās dienu noslēdza kopīgas vakariņas brīvā dabā.
Otrā nometnes diena bija arī ļoti aizraujoša. Mēs diskutējām par izglītību un daudzām citām jauniešus interesējošām tēmām. Diemžēl jauniešiem no Vācijas pēcpusdienā bija jādodas mājup, un atvadīties no jauniegūtajiem draugiem, kā jau vienmēr, bija ļoti skumīgi. Taču mēs apmainījāmies ar e-pasta adresēm, un tas nozīmē, ka kādreiz šī tikšanās vēl atkārtosies.Trešajā dienā arī mēs devāmies mājās. Mūs gaidīja ilgs brauciens, taču to pārvarēt mums palīdzēja iegūtās pozitīvās emocijas un vēlēšanās ātrāk nokļūt mājās!
Tikšanās dalībniece Karīna Nurgalijeva (Daugavpils)
DAUGAVPILS.lv
17.08.2009
Daugavpils vācu biedrības ERFOLG vasaras fotoskola jauniešiem un izstāde, kas veltīta 170. fotogrāfijas jubilejai:
Fotogrāfijas izgudrošana ir tikpat izšķirošs vēsturisks notikums kā rakstniecības izgudrošana” (Vilems Flusers)...
http://www.daugavpils.lv/?load=1&newsId=7352
Latgales Laiks
Vācu biedrība sagatavojusi gidus
Inese Baranovska
Visu vasaru Daugavpils vācu biedrība ERFOLG rīko dažādas aktivitātes, galvenā no kurām bija gidu kursi un forums. Biedrības priekšsēdētāja Olga Jesse pastāstīja, ka 20 jaunieši apmeklēja gidu kursus, kas tika rīkoti sadarbībā ar Latgales lietišķo sieviešu apvienību un biedrību “Labvēlīgā vide Latgalē”.
Jaunieši apguva tūrisma likumu, mazākumtautību pārstāvju tiesības un īpatnības, kā arī īpaša uzmanība tika veltīta vācu kultūrai. Kuros jaunieši mācījās vadīt ekskursijas, rīkoja prezentācijas, katrs pārstāvēja noteiktu tēmu, piemēram, par Daugavpils cietoksni, Dinaburgas pilskalnu un bruņiniekiem, vācu tradīcijām, kultūrvēsturi un virtuvi. Vienpadsmit jaunieši veiksmīgi nokārtojuši visus pārbaudījumus un saņēmuši sertifikātu, kas ļauj sniegt gida pakalpojumus. Jaunākais kursu apmeklētājs bijis 12 gadus vecs.
Tā kā Vācu biedrībā veiksmīgi darbojas novadpētniecības pulciņš, kas sakrājis daudz interesantu materiālu, dodoties ekspedīcijās, bijusi vēlme to visu parādīt arī citiem, tāpēc augusta sākumā notika triju dienu forums, kurā piedalījās viesi no Vācijas, Igaunijas, Beļģijas un Latvijas. Foruma atklāšana notika Eglainē, G.F.Stendera muzejā. Foruma laikā notika iepazīšanās ar Daugavpils vācu biedrību, tika apmeklētas vairākas rajona vācu muižas, Daugavpils cietoksnis un citas vēsturiskas vietas. Projekts turpināsies, plānots izdot arī bukletu par vāciešiem Daugavpils apkārtnē. Visi pasākumi notika ar Vācijas Ārlietu ministrijas un Latvijas īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atbalstu.
Kā Daugavpilī gatavoja vācu ēdienus
Artjoms Dubovikovs
Daugavpils vācu biedrība “Erfolg” (“Veiksme”) aktīvi popularizē vācu kultūru, valodu un tradīcijas. Biedrības vadītāja Olga Jesse pastāstīja par vienu no saviem draugiem. Organizācijai ir daudz draugu Vācijā, un viņu skaits pastāvīgi aug. Jau vairākus gadus ciemos brauc Verners Krufts, šogad kopā ar Verneru Latviju apmeklēja viņa draugs Aleksandrs Dīzs.
Latvija vāciešiem ir baltais plankums, Vācijā ir populāra tikai Rīga, bet par citiem reģioniem nav zināms nekas. Turklāt viens no iemesliem, lai izpētītu Latviju, ir Aleksandra hobijs. Viņš jau ir pensijā, taču visu mūžu aizrāvies ar ēdienu gatavošanu. Aleksandrs veido recepšu grāmatu – tajā viņš ieraksta īpaši interesantas un iecienītas receptes. Tāpēc viņš sarīkoja tradicionālo vāciešu ēdienu meistarklasi.
Vāciešiem ir ļoti daudzveidīga virtuve, lai gan parasti tā asociējas tikai ar alu un Bavārijas desiņām.
Aleksandrs Dīzs dzimis Hārdekā, netālu no Hāgenas un Dortmundes. Viņš ir psihologs, pašlaik vada privātpraksi. Ar ēdienu gatavošanu sāka aizrauties jau bērnībā, kad bija skautu organizācijā. Viņš ir daudz ceļojis kopā ar saviem trim bērniem, tāpēc nācās daudz gatavot. Pakāpeniski tas kļuva par hobiju. Pašlaik, kad bērni jau izauguši, Aleksandrs pats var brīvi ceļot.
Vācijas vācieši ir taupīgi, tāpēc, atbraukuši uz Daugavpili, viņi apmetās nevis viesnīcā, bet noīrēja dzīvokli, jo tā ir lētāk. Meistarklase bija ieplānota vakarā pie Aleksandra. Produktus gādāja jau laikus, taču radās nelielas grūtības. Dažādo ēšanas ieradumu dēļ produkti Latvijā un Vācijā atšķiras, tāpēc uzdevums vācu organizācijas biedriem nebija viegls. Vispirms vajadzēja uzzināt, kāds produkts vajadzīgs, bet pēc tam atrast tā Latvijas analogu. Aleksandrs bija pārsteigts, ka pie mums ir gaļas tirgus, kur var iegādāties svaigu gaļu.
Kad atnācām uz ilgi gaidīto tikšanos, Aleksandrs mums nolasīja lekciju par ēdieniem, kuri tiks gatavoti. Tā kā viņš runāja tikai vāciski, “Erfolg” biedri palīdzēja man teikto pierakstīt bez kļūdām. Viņš pastāstīja par mērcēm, karstajiem ēdieniem un desertu. Pēc tam devāmies uz virtuvi, lai nostiprinātu zināšanas un nogaršotu ēdienus. Arī es piedalījos degustācijā un visi ēdieni man šķita ļoti garšīgi.
Vācijā iecienītas ir dažādas mērces, tur gandrīz nelieto majonēzi. Vāciešus šokē šī treknā produkta daudzums, ko apēd Latvijas iedzīvotāji.
Tomātu salāti ar Aleksandra mērci
Ņem kilogramu iegarenu un stingru tomātu, sagriež tos daiviņās, pievieno sīki sakapātus sīpolus un nedaudz bazilika.
Mērcei: divas šķipsniņas cukura, divas šķipsniņas sāls, divas šķipsniņas dārzeņu buljona kubiņa, viena ēdamkarote nesalda, neitrāla jogurta, viena tējkarote sinepju (vācieši uzskata, ka pie mums sinepes ir ļoti asas, tāpēc to daudz nevajag). Visu sajauc, pievieno divas ēdamkarotes augu vai olīveļļas, divas ēdamkarotes 6% galda etiķa.
Mērci pārlej sagrieztiem tomātiem vai citu dārzeņu salātiem. Salāti kādu laiku jāpatur, lai dārzeņi piesūktos ar mērci.
Skābās aknas
Bērnībā, kad pie Aleksandra ciemos nāca viesi, māte viņus cienāja ar tolaik iecienīto ēdienu “Skābās aknas”. Mēs ilgi centāmies pareizi pārtulkot vācisko nosaukumu, taču šis variants izrādījās vistuvāk oriģinālam. Ģimene nebija bagāta, tāpēc šim ēdienam parasti pievienoja daudz sīpolu. Viesi ēda aknas, bet bērni – sīpolus. Pašlaik nav dabisku produktu, tāpēc šī vācu ēdiena recepte pamazām aizmirstas.
“Skābo aknu” pagatavošanai vajadzīgi 1,3 kg cūkas vai liellopu aknu (tās var izmērcēt pienā) 60 g tauku vai margarīna, 20–30 g miltu, viens sīpols (var arī vairāk, pēc garšas), 375 g ūdens, sāls un garšvielas – pēc garšas, 2–4 ēdamkarotes krējuma, citronskābe vai etiķis, lauru lapas, rozmarīns, šampinjoni, tomātu pasta un 125 g sarkanvīna.
Labi nomazgātas aknas sagriež centimetru lielos kubiņos. Sīpolus apcep taukos, pievieno sagrieztas aknas. Kad tās nedaudz apcepušās, pārkaisa miltus, pēc brīža pārlej ar ūdeni un pievieno garšvielas.
Sautē uz lēnas uguns, pievieno šampinjonus un tomātu pastu. Ēdiens jāpasniedz karsts, jo aknas ļoti ātri sacietē.
Piedevām šim ēdienam var pagatavot ceptus kartupeļus ar ķimenēm. Šī ēdiena galvenā īpatnība ir kartupeļu šķirnes izvēlē – tie nedrīkst būt pārāk cieti vai arī mīksti, kas domāti biezeņa pagatavošanai. Vispirms tos vāra ar mizu, pēc tam taukos apcep sīpolus un pievieno šķēlītēs sagrieztus kartupeļus. Garšvielas un ķimenes pievieno pēc garšas.
“Rote Grutze”
Deserta “Rote Grutze” recepte radusies Baltijas jūras krastos, to gatavoja zvejnieku sievas, kamēr vīri bija jūrā. Ēdienu gatavo no jebkurām sarkanām ogām, turklāt jebkurā kombinācijā.
Ņem vienu kilogramu ogu, litru ūdens, 100 g cukura, 100 g kukurūzas cietes (ja tās nav, var izmantot kartupeļu cieti, bet izšķīdināšanai ūdens vietā izmantojiet ogu sulu vai morsu). Var pievienot 125 g augļu degvīna, degvīna, ruma vai, sliktākajā gadījumā, viskiju.Ogas ieberiet kastrolī, pārlejiet ar ūdeni un sildiet, pēc tam pievienojiet cukuru. Cieti izšķīdiniet ūdenī vai morsā, izmaisiet, ar strūklu ielejiet karstā sulā (nepārtraukti jāmaisa), uzkarsējiet līdz vārīšanās temperatūrai un nekavējoties noņemiet no uguns. Jāraugās, lai ogas nezaudē formu. Pēc tam masai pievienojiet degvīnu vai rumu. Dekorēšanai var izmantot svaigas ogas. Nedaudz atdzesējiet, pievienojiet saldo vai skābo krējumu. Garšīgais deserts ir gatavs. Labu apetīti!
Aleksandrs Dīzs stāsta par vācu desertu
