Brīvprātīgie no Vācijas Daugavpilī

1_min «Brīvprātīgie no Vācijas Daugavpilī»

Programma „Eiropas brīvprātīgais darbs” piedāvā jauniešiem no Eiropas Savienības  iespēju strādāt akreditētajā organizācijā Eiropas Savienībā vai arī ārpus tās robežām, turklāt Eiropas Savienība apmaksā visas izmaksas. Prakses laikā jauniešiem ir iespēja iegūt unikālo pieredzi sabiedriskajā sfērā, apgūt svešvalodu, atrast jaunus draugus un paziņas, kā arī iepazīties ar tās valsts tradīcijām un paražām, kurā notiek prakse.

Biedrībā „ERFOLG” strādā brīvprātīgie no Vācijas Nikolas Štedte (Nikolas Stäudte) un Madlēna Gerstnere (Madeleine Gerstner). Madlēna un Nikolas ieradās mūsu pilsētā programmas „Eiropas brīvprātīgais darbs” ietvaros sadarbībā ar programmu „Jaunatne darbībā”.

Tagad brīvprātīgie pastāstīs nedaudz par sevi:

Sveika, Madlēna!

Sveiks!

Pastāsti nedaudz par sevi!image005_min

Man ir 19 gadi, es nesen pabeidzu mācības skolā, un pēc darba biedrībā “ERFOLG” es plānoju uzsākt studijas universitātē, kaut gan vēl neesmu izdarījusi izvēli kādā tieši specialitātē. Man ir divi brāļi – viens no viņiem ir vienpadsmit gadus vecs, bet otrs – sešpadsmit. Man ļoti patīk spēlēt ar viņiem datorspēles.

Man patīk visdažādākā mūzika. Es esmu melomāne. Man patīk arī lasīt – Roberta Frosta dzeja, fantāzijas žanrs, patīk skatīties filmas – komēdijas ar Džekiju Čanu, filmas ar Džoniju Depu un Tima Bērtona filmas.

image007_minKādus projektus tev izdevās realizēt darba laikā biedrībā „Erfolg”, kādi no tiem tev palikuši atmiņā?

Kad es ierados biedrībā „Erfolg”, es uzreiz ķeros pie darba, tā teikt „no kuģa uz balli”. Visvairāk man palikusi atmiņā piedalīšanos vasaras svētku bērniem organizēšanā, ka arī bērnu lieldienu skolas organizēšanā. Es organizēju arī dzejas konkursu, bet ziemā palīdzēju organizēt Ziemassvētku pasākumu bērniem.

Kas tev visvairāk palika atmiņā no Latvijas?

Man atmiņā palika ģimenes pasākums Zoomaifest, ko organizēja biedrība „Erfolg”, kā arī man pirmais brauciens pie jūras – kad es ierados Tallinā, es pirmoreiz ieraudzīju Baltijas jūru, pludmale bija sniegā. Man ļoti iepatikās Daugavpils pilsēta, es tajā, burtiski sakot, esmu iemīlējusies, es ļoti nevēlos braukts projām un atstāt manus  vietējos draugus, bet es arī saprotu to, ka mājās mani gaida mana ģimene un es esmu noilgojusies pēc viņiem. Kaut kad nākotnē es noteikti vēl atgriezīšos Daugavpilī. Ziema pie jums ir auksta, bet tas ir burvīgi, es atcerēšos to visu mūžu!  Es uzzināju arī to faktu, ka stereotips par to, ka krievu vecmāmiņas ir ļoti stipras, pavisam nav stereotips – vecmāmiņas pie jums ir tiešām stipras, izturīgas un foršas (smejas). Vēl es ļoti jauki nosvinēju savu dzimšanas dienu, es apvienoju to ar Līgo svētku svinēšanu. Tas bija brīnišķīgs mana brīvprātīgā darba noslēgums.

Kāds tev bija pats grūtākais pārbaudījums?

Visgrūtāk man gāja krievu valodas apgūšanā, turklāt daži vēlējās, lai es to apgūstu pēc iespējas ātrāk. Sākumā arī bija diezgan grūti dzīvot vienai svešā valstī, bet ar to tikt galā man palīdzēja cita brīvprātīgā – Žanna (programmas „Eiropas brīvprātīgais darbs” brīvprātīgā).

Madlēna, pavisam drīz pienāks tavas prakses beigas. Pastāsti, lūdzu, ko tu esi apguvusi, iemācījusies prakses laikā biedrībā „Erfolg”.

Pa šo laiku, ko es pavadīju „Erfolg” biedrībā, es nedaudz iemācījos krievu un latviešu valodas, iemācījos dzīvot patstāvīgi, tālumā no ģimenes; iemācījos plānot savu budžetu; iemācījos organizēt projektus; uzzināju daudz jauna par vācu kultūru un pats galvenais sapratu, ka nav jāpadodas grūtībām un nav jānoraida pašas idejas, ja kaut kas sakumā nesanāk.

Paldies par interviju, Madlēna!

Lūdzu! Es noteikti vel atgriezīšos Latvijā un Daugavpilī!

Bet tagad par sevi mums pastāstīs Nikolas:

Man ir 19 gadi, es dzīvoju Leipcigā. Pagājušajā gada es pabeidzu skolu, kur padziļināti mācījos vācu mākslu. Pēc skolas es gribu studēt vācu valodas lingvistiku.

image011_minMan patīk lasīt, bet daru to ļoti lēni. No mūzikas virzieniem es klausos indie rok: Arctic Monkeys, Franz Ferdinand un elektronisko mūziku, piemēram, Knife. No filmām man patīk neatkarīgo kinorežisoru filmas: Larss fon Trīrs, Alehandro Gonsaless Injaritu un Žans Luks Godārs.

Es piedalos vācu valodas un angļu valodas diskusiju klubos, tādā veidā palīdzot cilvēkiem apgūt valodas. Biedrībā „Erfolg” man gribētos organizēt gleznu izstādi vai kino vakaru. Es atbraucu Latvijā, kad uzzināju, ka biedrībai „Erfolg” ir vajadzīgi brīvprātīgie. Es visiem ieteiktu EVS programmu – Jums būs iespēja apgūt valodu, kļūt patstāvīgākam un pārliecinātākam sevī, iegūt jaunu pieredzi un vienkārši jauki pavadīt laiku!

Novēlēsim Nikolasam veiksmi darbā, bet Madlēnai veiksmīgu ceļojumu mājup!